''Pasaule ir pārak brīnumaina, lai par to klusētu.'' /A. Grīvniece/

Thursday 5 March 2015

Mēnesis kopā ar Pjēru Dikānu

Šodien īpaša diena - jau mēnesis kopš "sēžu uz Dikāna diētas". Kā ir? Labi! Kolēģe no Polijas: "Tev izdodas, jo Tev stingrs raksturs... Es tā nevarētu..." Man jau gan liekas, ka tieši šajā diētā nav vajadzīgs dzelžains raksturs.
Psihologi saka, ka nepieciešama vien 21 diena, lai mainītu paradumus, lauztu vecos.. Mēneša laikā esmu mainījusi daudzus paradumus. Piemēram, esmu sākusi agrāk celties no rītiem, lai paspētu pagatavot un paēst brokastis. Pirms tam brokastis neēdu. Tagad cenšos ēst 5 reizes dienā. Pirms tam ēdu labi ja divas reizes. Esmu sākusi vairāk pastaigāties pa pilsētu. Sāku dzert ūdeni. Un ne reizi mana roka nav pastiepusies pēc cukurtrauka. Joprojām esmu otrajā jeb Kruīza fāzē.

Jautājums, kas interesē visus visvairāk - cik? Diētu sāku ar 5 liekajiem kg pēc Dikāna standartiem. Esmu zaudējusi 3 liekos kilogramus. Jūtu, ka darba uniforma kļuvusi krietni vaļīgāka. Katru trešdienu Zumbas treniņos satiekos ar bijušo kolēģi. Viņa neko nezina par manu jauno dzīvesveidu, bet ir pamanījusi, ka man seja izskatās šaurāka. Dažas dienas atpakaļ mugurā  vilku veco mēteli. Meitas sāka smieties: ''Tagad tu izskaties pēc bezpajumtnieces!" Kāpēc?! "Tev tas mētelis tagad ir pāris izmērus par lielu!" Dikāna diēta ir bīstama garderobei. Un to uzskātami pierāda grafiks. Ir gājis kā pa kalniem un pa lejām. Taisnību sakot - Jauno gadu sāku ar apņemšanos zaudēt kilogramus. Pavisam vienkārši zaudēju pirmos 2, bet 5 palika. Kā? Elementāri. Beidzu darbā rīt kūkas un cepumus. Once it touches your lips goes to your hips!* Tas ir par mani! 1. janvara rītā es nospraudu savu mērķi un.. mēģināju. Telefons rāda, ka kaut kad maijā mērķis būs sasniegts. Zaļā svītra bija manas iedomas un cerības par tievēšanas ātrumu, bet sarkanā svītra - realitāte. 

Iet visādi. Sapratām, ka nevaram vakariņu ēdienkarti pieskaņot viens otram, vēlmes nesakrīt. Piemēram, ģimenei zivis riebjas. Sākām gatavot katrs sev. Par laimi, Klaudija un Rēzija jau lielas, pašas var izlemt ko gatavot, arī iegādāties produktus. Brīžiem mums ar kaķiem iet kā pa Mārtiņa Rītiņa virtuvi. ...ja jums mājās nav nekā ēdama, atveriet ledusskapi, paņemiet lasi un pagatavojiet.. Kas var būt elementārāks par lasi! Ātri, garšīgi un to praktiski nevar sa***st. Dārgi? Man vienai un nedaudz Melnim un Pelēcim? Veselīgi dzīvot vispār ir dārgi. Protams, čīzburgers McDonaldā ir lētāks...
Tātad, ja mājas nav nekā ēdama, tad ņemam no ledusskapja laukā atdzesētu lasi, nogriežam pa gabaliņam Seram Athosam un Kapteinim Džekam. Apbārstam lasi ar garšvielām, zaļumiem (ja ir) un apklājam ar citrona šķēlītēm. Un cepeškrāsnī iekšā uz 30 min pirms tam pārliecinoties vai abi kaķi nav palikuši krāsnī. 30-35 minūtes vēlāk: voilá jeb skaties, te tas ir!


Tālākais jau ir tīri pēc vēlmes un apstakļiem kā un ar ko ēst. Es dalījos ar kaķiem. Sākumā zaļumus plānoju izmantot tikai dekorācijai, jo visi zin, ka es neēdu nekādas salātlapas vai rukolu un citu zāli, bet šī meneša laikā iemācījos. Zinu, ar kečupu un majonēzi var apēst arī paklāju, bet atradu figūrai mazāk kaitīgas mērces un piedevas. Labu apetīti!


Domāju, ka arī Jūs piekritīsiet, ka labi paēdis kaķis ir laimīgs kaķis.:)


*Kas pieskāries lūpām, tas nosēžas uz taviem gurniem!

No comments:

Post a Comment